Mandalas uzbūves Elements ir aplis. Pēc formas sakrīt ar miera apli, lotosa ziedu, rozi, mītos aprakstīto Zelta ziedu. Atbilst figūrām, ieskautām aplī (vai kvadrātā), tādām kā gada aplis, zodiaka aplis, labirints, ciparnīca. Grafēma, kas izsauc noteiktus mentālos stāvokļus, kuri veicina koncentrācijas un apceres stāvokļu sasniegšanu. Mentālais tēls, kas var tikt uzbūvēts iztēlē rituālās ģeometriskās diagrammas veidā, saturošu sevī vizuālu noteiktu gaišredzības spēju vai maģijas izpausmi. Tajā izveidojas fokuss dziļākai meditācijai. Ietver sevī vizuāli neattēlotu centru. Tam jābūt koncentrētu figūru veidā. Un tas ir šķēršļu vizualizācijas process ceļā uz Centra izzināšanu.
Satur svētās mākslas diagrammu. Tajā pastāv kā bezapziņas simbolika telpas noteiktai sakārtošanai ar mērķi to rotāt vai izmantot, kā arī mistiska tiekšanās pēc augstākās apvienošanās. Tās galvenās sastāvdaļas – līdzsvarotas un koncentriskas ģeometriskas figūras. Tradicionālas struktūras un brīvās interpretācijas sintēze. Var tikt zīmēta un rasēta. Tāpat tiek veidota no smiltīm vai tiek attēlota uz zemes.
Kalpo par rituālo (pakāpe pēc pakāpes) virzības objektu pie iekšējā centra. Saistīta ar Centra ideju. Izvirza mērķi, līdzīgu alķīmiķu mērķim, palīdzēt visu pārgrupēt, kas izsēts ap asi.
Mandalas veidošanas rituāls psiholoģiski un garīgi līdzīgs iziešanai cauri labirintam. Divu opozīciju pāru tēls un sintēze: ārējo un iekšējo līdzību un atšķirību, difūzijas un koncentrācijas, diferenciācijas un apvienošanas. Pēc savas dabas tai jāpārvar nekārtība. Tā ir vizuāli plastiska, cīņas izpausme par kārtības sasniegšanu; tieksme pēc saplūšanas ar pirmatnējo (ārpustelpisku un ārpus laika) centru. Tajā notiek antinomiju pārvarēšana. M.Eliade aplūko mandalu kā miera tēlu. Nozīmē arī 10 vēdu sadaļas.
VII.g.s. no Indijas Tibetā ieviesis Guru Padmasambava. Tās vissarežģītākās un inspirējošākās formas izveidotas Tibetā un Indijā. Formu kombinācija mandalā var izsaukt efektu, kas noved pie pašatklāsmes. Rituālās ģeometriskās diagrammas vizuālā izpausme, kas atbilst mantrām (maģijas formai). Mandalā tiek fiksēta mandalas veidotāja stāvoklis, rodas tradicionālās idejas individuāla izpausme. Tā ir strikti individuāla – atveido mākslinieka psihisko stāvokli. Ir zināma mandalas līdzība ar figūrām, kas sakārtotas no līdzsvarotajiem apļiem, trīsstūriem, kvadrātiem, ko izmantoja Rietumu alķīmijā.
Visās mandalās, kurās skaitļi kā elementi ir pārākumā, skaitļu simbolika var veidot tās nozīmi. Interpretācija tiek būvēta tā, lai augstākie elementi būtu tuvāk aplim. Aplim, kas ir kvadrātā ir attīstītāka struktūra, kā kvadrātam aplī. Un tā pati sakarība paliek spēkā trīsstūrim. Cīņa starp skaitli 3 un skaitli 4 atspoguļo cīņu starp gara centrāliem elementiem (3) un perifērijas sastāvdaļām, t.i. ārējās sakārtotības tēlu (4). Ārējais aplis pilda apvienojošu funkciju, pārvarot pretrunas un stūru un malu nepareizību ar to netiešo kustību. Viena no vislabākām mandalām-instrumentiem noteiktu stāvokļu sasniegšanai ir šri-jantra. Tā tiek sakārtota ap centrālo metafizisko punktu, kas raida pirmatnējās enerģijas starus. Šī enerģija netiek izpausta (centrālais punkts nav redzams), bet fokusējas.
Riņķa līnija ir deviņu trīsstūru modelis, transcendentālu pasauļu tēls. No tiem: četriem galotnes vērstas uz augšu, bet pieciem – uz leju. Starppasaulei vai smalkai pasaulei jābūt šo trīsstūru veidā, kurus aptver trīskāršais oreols. Daudzu ziedlapiņu lotoss un trīskāršais aplis pabeidz šo simbolisko garīgās pasaules atspoguļojumu. Trīslīniju robainā riņķa līnija norāda uz orientāciju telpā un parāda, ka garīgā pasaule eksistē materiālās iekšpusē. Zināmi tempļi, kuri uzcelti pēc mandalas tipa ar raksturīgo tai elementu līdzsvaru, ģeometriskām formām un sastāvdaļu zīmīgu skaitli. Apaļo, kvadrātveida un astoņstūru celtņu forma atbilst mandalai. Tempļa struktūrai mandalas formā kā mērķis ir radīt „monumentālā dzīvesveida un pasaules modeļa izveidošanu”, kas būtu ērts augstākās kārtības izpausmei, būtu saprotams neofītam, ja viņš to ir apcerējis savā dvēselē. Eksistē „izkropļotās” mandalas, balstītas uz skaitļiem 6,8,2. Klasiskajās un autentiskajās austrumu mandalās apļa, trīsstūra un kvadrāta segšana (sastatījums, salīdzinājums) spēlē fundamentālo lomu.
Pastāv mandalas, kurās līdzsvars tiek panākts nevis ar figūrām, bet ar skaitļiem, kuri ir sakārtoti ģeometriskā pārtrauktībā (diskrētībā) ar skaitļiem:četri punkti, tad pieci, tad – trīs; un ar elementiem, ziediem, identificējamiem ar dotiem punktiem. Haņ dinastijas spoguļi attēlo skaitļus 4 un 8, kuri līdzsvaro viens otru un ir sakārtoti apkārt centram piecos apgabalos, kuri atbilst pieciem elementiem (četri bija materiālo principu, un viens – garīgā principa kvintesences izpausmes).
No simbolu enciklopēdijas: www.simbols.ru/articles/mandala9276.html